1. Bija Dāvidpilsētā kāds vienkāršs, neliels stallis dzīvniekiem reiz celts. Tajā Mātei Bērnu dzemdēt nācās, gultas vietā silītē To likt. Māte šī ir Marija, Jēzus Kristus - viņas mazais Bērns. 2. Viņš pie mums no debesīm reiz nāca, kaut ir Dievs un visuvarens Kungs. Viņa patvērums nu kļuva stallis, lopu aizgalds – Viņa šūpulis. Ar šīs zemes nabagiem kopā dzīvot izvēlējās Dievs. 3. Visā savā brīnumainā dzīvē ļaudis cienīt, mīlēt prata Kungs. Arī Mātei paklausīgs Viņš bija, – labs un mīļš Viņš vienmēr spēja būt. Dieva bērns ja gribi kļūt, sava Kunga pēdās mācies iet. 4. Ne vairs tajā trūcīgajā stallī savu Kungu redzēt lemts būs mums; debess godībā mēs Viņu sveiksim – Viņš pie Tēva labās rokas sēd. Tur kā baltas zvaigznes nāks Viņa bērni priecāties arvien.